Xanana kolleta “Batar Kay Rala” iha Maubara
Lidér Karismátiku Kay Rala Xanana Gusmão, kolleta Sorghum hektares 39 ka “Batar Kay Rala” iha Suku Guiço, Postu Administrativu Maubara, Munisípiu Liquiça.
Hafoin kolleta Xanana Gusmão husu ba kooperativa Movimentu Kamponezes Timor-Leste (MOKATIL), hatudu prestasaun servisu diak hodi hadia ekonomia iha rai laran.
“Kooperativa husi Munisípiu hotu hotu hala’o hodi hakas an sai tiha husi dependensia katak, ita laiha buat ida atu fa’an sosa husi rai liur ho folin ne’ebé karun karun maibé, ho ida ne’e ita bele hadia ita-nia kondisoens sosias no kondisoens ekonómika”, Afirma Xanana Gusmão iha nia deskursu hafoin kolleta Batar Kay Rala ka Sorghum iha Suku Guiso, Postu Administrativu Munisípiu Liquiça, Tersa (29/10/2019).
Nune’e Xanana husu kooperativas MOKATIL atu fiar metin nafatin no tuba rai metin ba, hodi produs no hadia nafatin la’o ba oin, tanba ida ne’e mak beze ekonomia atu bele redus ai-han importasaun ne’e mai husi liur.
“Ha’u kontenti tanba imi kaer, tanba ho hanoin imi agora hatudu dehan imi hakarak nafatin ba. Hametin iha imi nia hanoin ida ne’e, hametin imi objetivu sira ne’e, mas husu mak tenke servisu, servisu didiak kooperativa sei dezenvolve diak liu tan”, katak Xanana.
Xanana Gusmão mós rekoñese, seitór bo’ot ida iha dezenvolvimentu ekonómiku sosial liu-liu agrikultura, tanba ne’e Xanana prontu atu sai protetor ba MOKATIL maibé, kontinua husu ba MOKATIL tomak atu servisu maka’as hodi produs foos no batar iha rai laran.
Nune’e mós Sekretáriu Estadu Kooperativa Arsenio Pereira da Silva hatete, Governu iha komitmentu bo’ot atu apoiu kooperativa MOKATIL hodi kontinua dezenvolve sorghum iha Timor-Leste (TL), tanba sorghum ba buat barak.
“Ohin ita akompañia katak, sorghum sei produs foos, batar, trigu, no ninia tahan fó han animal sira hensan karau, no nia kain bele produs sai masin midar no sira seluk tan”, tenik Arsenio.
Nia afirma, ne’e hatudu katak, tenke tane nafatin saida mak deside tiha ona, tanba sorghum sei halo buat barak no sei benifisia ba povu no nasaun ne’e.
“Ha’u fiar ita sira mak sai produtor, ita bo’ot sira mak sai autór ba produsaun saida deit iha ita-nia rai laran i ha’u fiar katak, ita mak sai merkadu, no ita mak sei kaer industria kooperativa”, relata nia.
Governante n’ee mós dezafia toos na’in no natar nain atu servisu maka’as liu no hasa’e kualidade produsaun agrikula iha Timor-Leste liu-liu sorghum no produtu sira seluk tan.aes







Add to Comments Here!!!!