Reuniaun Konsellu Ministru (KM) extraordinária ne’ebé hala’o iha Sesta (21/09), aprova ona proposta Orsamentu Jeral Estadu (OJE) ba tinan 2019 ho montante billiaun US$1.3.
Ministru Estadu Prezidensia Konsellu Ministru, Agio Perreira, informa, Konsellu Ministru mós aprova ona orsamentu ne’e ninia dezagregasaun ba kada ministériu.
“KM rona mós ekipa téknika husi Ministériu Finansa, ne’ebé aprezenta kona ba jornada orsamentais, kona ba prespetivas, opsaun orsamentais ba orsamentu Jeral Estadu tinan foun mai. Ne’e mak aprova tetu ba orsamentu jeral Estadu tinan 2019 ho montante billiaun US$ 1.3,” informa Agio Perreira iha Palásiu Governu.
Maibé Agio dehan, orsamentu jeral Estadu 2019 ne’e nia prosesu sei naruk, depois tékniku sira sei prepara livru verde atu fahe didiak detalladu orsamentu ne’e hodi lori fali mai KM, atu submete ba komisaun revizaun polítika orsamental, mak foin KM hatun ba Parlamentu Nasional, no Parlamentu mos sei iha nia opiniaun rasik ba OJE ne’e.
Iha reuniaun KM extraordinária ne’e, membru Governu sira mós asiste aprezentasaun husi Governador Banco Central de Timor-Leste.
“Ita bo’ot sira hatene Tersa semana kotuk, iha aprezentasaun klean ida iha Ministériu Finansa, iha jornada orsamentais nia loron, no Governador Banco Central mai kontinua aprezentasaun ne’e iha Konsellu Ministru, hodi tulun Konsellu Ministru atu intende buat ne’ebé ita bolu aktualizasaun kona ba estratejia dezenvolvimentu setor finanseiru ne’ebé lidera husi Banco Central,” katak Agio Perreira.
Iha reuniaun Konsellu Minnistru extraordinária ne’e mós, ministru sira rona relatóriu husi Guiné Bissau, ne’ebé aprezenta husi Tomas Cabral ho nia ekipa, hodi responde ba Governu Guiné Bissau nian, atu kontinua fó tulun ba prosesu eleitoral iha Guiné Bissau.
“Ita fó apoiu téknika de’it, ita ba ne’eba monta ekipamentu hodi fasilita rejistu eleitoradu Guiné Bissau nain. Guiné Bissau rai ida ne’ebé ukun aan kedas iha tinan 1975, maibé ohin loron sei iha situasaun difisil atu harii Estadu,”katak Agio Perreira.
KM mós halo analizasaun ba troka notas ida entre Governu Japaun ho Timor Leste, kona ba bolsa estudu hodi reforsa kapasidade, maibé bolsa estudu ba mestradu. Tuir nia, sei iha selesaun rigoroza ida, maibé sei hala’o husi INAP, tanba INAP mak kaer formasaun funsaun públika nian.cos