Governu altera lei OJE 2021 responde ba situasaun COVID-19

Governu halo alterasaun ba lei Orsamentu Jerál Estadu Tinan (OJE) 2021, atu foti osan tokon USD 200, hodi responde ba situasaun epidemiolójika COVID-19. Alterasaun ne’e, sei aprezenta ba Parlamentu Nasionál ho pedidu prioridade no urjénsia.
Ministru Prezidensia Konsellu Ministru, Fidelis Manuel Leite Magalhães, hatete Konsellu Ministrus aprova projetu Proposta Lei ba alterasaun dahuluk ba lei númeru 14/2020, loron 29 fulan, Dezembru, ne’ebé aprova Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2021, hodi fó resposta ba situasaun epidemiológica COVID-19 nian, ho nia efeitu ekonómiku no social.
Fidelis Manuel leite Magalhães ,hatutan alterasaun ne’e, reseita konsolida sira Setór Públiku Administrativu nian, sa’e ba dolar amerikanu milaun rua resin (2.165,1), reseita órgaun no servisu Administrasaun Sentrál nian sa’e ba dolar amerikanu Millaun Ida Resin (1.932,5), Orsamentu Rejiaun Administral Espesiál Oekuse Ambeno no Seguransa Sosiál sei la afetadu.
Governante ne’e esplika alterasaun ne’e atu finansia konjuntu ida husi medida prinsipál Neen (6) ne’ebé Governu prepara hanesan, apoiu ba empregu, moratória kréditu nian, izensaun propinas, akizisaun alimentu, apoiu ba profisionál liña oin no medida prevensaun no mitigasaun COVID-19.
Iha ámbitu medida apoiu ba empregu, preve atribuisaun subsídiu estraórdináriu , ho períodu fulan tolu, hahú husi Marsu to’o Maiu tinan 2021. Nune’e mós ba traballadór sira ne’ebé serbisu ba ema seluk ho montante ekivalente ho 70% husi saláriu, ba setór sira atividade nian ne’ebé legalmente iha impedimentu hodi halo operasaun 50%, husi remunerasaun ba setór sira ne’ebé halo hela operasaun hanesan bai-bain.
Entidade empregadór no traballadór sira, sei dispensa husi dever pagamento kontribuisaun sosiál relativa ho rendimentu ne’e.
Governante nee mos esplika ba traballadór independente sira, emprezáriu individual, traballadór sira servisu doméstiku nian , jerente no administradór sira, prevé mós atribuisaun subsídiu estraordináriu, hanesan ba periódu fulan Tolu (3) ekivalente ho 8%, husi valór remunerasaun konvensionál, sira mós sei dispensa husi dever pagamentu kontribuisaun sosiál relativa ba rendimentu ne’e, Inklui mós medida hanesan traballadór sira ne’ebé hala’o atividade informal, durante sira halo ba ninia formalizasaun hamutuk ho Institutu Nasionál Seguransa Nasionál.
Alende prevé mós subsídiu estraordináriu dezempregu nian ba traballadór inskritu sira no ho kontribuisaun realiza ona ba seguransa Sosiál, ho montante 40% husi valór remunerasaun konvensionál relativa ho eskalau dala 1.
Husi osan ne’e mos propoin atu fó subsidiu ba pagamentu propinas ba estudante ensinu superór sira, ne’ebé labele hala’o ensinu prezensiál, to’o USD 150.
Prevé akizasaun ai-han husi produtór nasionál sira husi Sentru Lojístika Nasionál ba distribuisaun husi ema no família sira ne’ebé presiza liu.
Nia dehan parte husi reforsu OJE 2021, sei utiliza mós hodi finansia medida prevensaun no mitigasaun COVID-19, liu-liu relasiona ho implementasaun programa vasinasaun no akizisaun materiál ba teste sira, no tratamentu kona-ba moras internadu, konstrusaun fatin izolamentu no kuarentena foun.
Governu sei prevé mos iha Proposta Lei ne’e, osan apoiu ba profisionál liña oin, ba atividade Sentru Integradu Jestaun Krizi, ba Programa Sesta Bázika no reforsu estok foos iha Sentru Lojístiku Nasionál.Tos
Add to Comments Here!!!!