Ministériu Turizmu (MT) hala´o diseminasaun kona-ba vizaun oinsa atu dezenvolve setor turizmu ba tinan 2030 iha tritoriu Timor laran tomak.
Tanba ne´e, iha Kinta (28/06/18) Ministériu Turizmu liu husi Gabinete Diresaun Jeral Turizmu, disemina programa Ministériru Turizmu nian ba Administrador Postu Administrativu Same, husi Munisípiu Manufahi, Ainaro, no Cavalima.
Diretor Jeral Ministériu Turizmu, José Filipe Dias Quintas, hateten, objetivu sorumutu ne´e hodi koalia kona-ba diseminasaun turizmu nasional ba tinan 2030.
``Bazeia ba ami-nia dekretu lei númeru 14/2014/ mós sita katak kuandu Governu estabelese ona dekretu lei turizmu nian ténki iha mós polítika nasional, depois tuir fali mak planu estratejiku ba 2030 nian oinsa bele konkretiza polítika nasional ne´ebé mak hakerek ona,``esplika esplika Diretor Jeral Ministériu Turizmu José Filipe Dias Quintas, ba GMN iha salaun enkontru Administrasaun Manufahi.
Nia hatutan, kona-ba polítika turizmu ninian diskuti ona iha Konsellu Ministru sira no mós hetan aprovasaun liu husi númeru 16/2017. Espera katak, ho Governu foun ne´e bele hatutan polítika ida ne´e hodi bele komesa investe ona ba setor turizmu, tamba setor turizmu sai hanesan pilar importante ba Timor-Leste.
“Importante ministériu relevante ténki servisu hamutuk para ita halo planu infraestrutura karik senti sai xavi importante ba dezenvovimentu turizmu Timor-Leste,”dehan Quintas.
Iha parte seluk, Sekretariu Administrasaun Munisípiu Manufahi, Arantes Isaac Sarmento, hateten, hanesan servidor povu iha munisípiu, agradese ba Ministériu Turizmu bele mai halo diseminasaun polítika nasional turizmu.
``Ha´u hanoin parte ida pozitivu tebes, tanba ita koalia kona-ba atu dezenvolve area turizmu hanoin katak, presiza polítika ida mak ténki gia para sai hanesan matadalan ida para ami iha nivel munisípiu nivel postu komesa hahú haree potensialidade area turizmu nian kada postu atu nune´e bele dezenvolve,``hateten Arantes Isaac Sarmento.
Nia hatutan, potensia turizmu iha Manufahi mak hanesan turizmu istóriku no turizmu relijioza no eko-turizmu ninian.
“Potensia turizmu istoriku nian mak ligasaun mós ho parke nasional Dom Boa-Ventura iha Luac. Liga ba Turizmu relijoza nian mak liba estatua Cristo-Rey. Ne´ebé ema hanoin Cristo-Rey iha Díli de´it mas Cristo-Rey iha Manufahi mós iha oinsa atu dezenvolve. Liga ba turizmu nian, iha mos pojada iha Postu Administrativu sira hanesan iha Turiscai, Alas, Fatuberlihu. Liu-liu pojada ba iha Postu Administrativu Same iha ninia makna, tanba uma sira ne´e iha mós fatin komarka sira uluk iha funu 1975 nian mai tan okupasaun Indonesia nian kuaze ema barak mak dadur iha ne´eba,”dehan nia.
Alende ne´e iha mós Lagoa Modo Mahut no Lagoa Ilenas no mós iha Be manas iha Fatuberliu.avi